man atdeva trenci. melnu, nedaudz brīvu (forši, es nodomāju, varēšu pavilkt ko siltāku) un šodien es izdarīju milzīgu atklājumu. tas ir pilnīgs apvērsums manā domāšanā. jo viena lieta ir pusaudžu vecumā stāstīt, ka sieviešiem rāvējslēdzi un pogas šuj uz šo pusi, večiem - uz otru. šūšanu līdz ar visām domām un runām par labajām/kreisajām pusēm atmetu kā pārāk sarežģītu un pedantisku nodarbi. un šodien es uzvilku visas savas virsdrēbes un arī dažas žaketes lai pārliecinātos - trencis jocīgi pogājas, jo pogas otrā pusē. tātad vīriešiem domāts

šodien nenormāls slinkums. esmu puskārtojusi skapi, atkal sāk gribēties ēst. slinkums gatavot (lai gan varētu saņemties gardajai biezzupai), slinkums kārtot, vismaz laiks uzlabojās, tā kā teorētiski varētu aiziet līdz veikalam, pirms nomirīju badā. vai izvārīt kartupeļus un kamēr neviens neredz, apēst ar atlikušo krējumu.

vēl joprojām esmu procesā (katra drēbīte jāuzvelk un jāapmīļo). stingri noteicu, ka jātiek vaļā no krāmiem. tā kā esmu piekasīga un reti kad varu nopirkt ko tādu, kas tiešām nu ļoooti patīk, ar milzīgām sirdssāpēm saku ardievas (stulbi, bet ko padarīsi). šobrīd mani plosa milzīga dilemma - mīļākais krūšturis vai noplēstie zābaki. kaut kam jālido miskastē