OK, iespējams man par šo rīt ļoti būs kauns, bet dzeltenajā portālā man ir gluži pieklājīga bilde. nekādu plikumu, nekādas veļas. atrakstīja šodien viens afroAnglis. man par sevi gribētos domāt kā par gana jauku jaunkundzi. parasti es vienkārši neatbildu. nu, ko viņš tev rakstīs, saka kaimiņiene. nu labi. un tad:
am david live in london sometime i come latvia
and you

es, protams, saku, ka dzīvoju Latvia, no come here. never go to London. lol. tam seko viņa: 'why you not come visit london
i come sometime some business riga' un 'i like you sweet
how tall your body' un 'are u sad' uz ko es, protams, atbildu, ka not sweet. i'm a lepricon. puisis /kgan 'puisis' nebūtu korektākais apzīmējums/ apjautājas, ko pa dzīvi daru. nespēju atturēties, pirms neesmu pateikusi 'mazas lietiņas'.
puisis nenobīstas: 'i wish buy for you some gift i like you how tall your body'.
es: not sure. i coldn't even say how fat my body is
puisis vēl turas: i love your body how old are you
so u have telescopic vision. no need for ticket, i can roll to you
viņš ir optimists: i like you i have good heart
/nespēju pretoties: so u cardiologist?
čalis vēl turas: why you say all that
nosaucu profesiju. no sense of humor.
actually no sense at all
tad viņš apjautājas, kur es dzīvoju. divreiz. un pazūd

kā rāda šis socioloģiskais pētījums, lai atšūtu vidēja vecuma vidējas miesas būves AfroBritu*, vajadzīga apņēmība, nepilnas divas stundas, pilnas kabatas rupjību un nejaukas attieksmes un krietna deva alHOHOHOlisku kokteiļu. nemēģiniet to atkārtot mājās

*jāatzīst, ka tautībai vai ādas krāsai šajā gadījumā nav nozīmes. man vienkārši ir Ļoti Nejauka Daba. iznākums varētu būt tāds pats, ja viņš būtu jebkurš cits

jāiet uz ballīti četrus stāvus augstāk. manu stāvokli vislabāk raksturo tādi eifēmismi: (..) kā mārks. (..) kā zeķe.

voivoivoi rītdienas galviņa