domāju, ka esmu kaut kāda nūģe. visas intereses (šauri specifiskas un) profānas, visas izklaides liriskas un/vai literāras. un šodien es sapratu, ka man tomēr ir arī hobijs. gatavošana un ēšana. labi, ka iegrožojoši finansiāli faktori, citādāk galīgi resna paliktu, cenšoties sacept vējkūkas un sapildīt ar vārīto trekno brīnumgardo šokolādes krēmu (jā, mans prieciņš un iepriecinājums ir milzīgi šokolādes ekleri. paldies Dievam, tos cep pie pašas mājas svaigus katru! dienu un pievieno kādu pili laba grādīgā)
tātad es neesmu tik bezcerīgi garlaicīga kā pašai šķiet

un vēl esmu pamazām sākusi visu ko kārtot. tas nozīmē to, ka šodien krietnu stundu paraleli seriālam izcilāju visas savas kastītes un lādītes un maciņus ar rotām, sakāru virsū visas savas brīnišķīgās mantiņas (kā eglīte. starp citu, manā brīnumainajā kolekcijā ir arī ziemsvētku eglītes ar krāsainām stikla bumbiņām. ir jau arī sudrabs un pērles. un i.i. brīnišķīgās izšūtās rotas), kārtīgi papriecājos. bet tieši šobrīd tas nozīmē to, ka viss palicis pusratā un gulta pilna ar neprātīgi skaistiem, dzīvespriecīgiem, prikolīgiem, grezniem, elegantiem, vājprātīgiem (ko lai dara, man ir eklektiska gaume), klasiskiem, sezonāliem nieciņiem. durstīgiem un nesapārotiem, bet man vairs nav iekšā. un kur lai to smukumu tagad noliek (jo man te viss tāds pusratā sakārtots