iepriekš | 2. Augusts 2013 | tālāk
porcelāna lellīte [userpic]

2. Augusts 2013 (02:08)

be careful what you wish for.
gribēju labāku fizisko formu, spēcīgas rokas ar stingru tvērienu lai profesijā vieglāk. dabūju fiziski smagu darbu. tik intensīvu, ka vēl joprojām ceļgalu locītavas nav atguvušās, krakšķ un smeldz, pat pēc samērīgas darbošanās ar rokām nākošajā rītā pirksti uztūkuši un grūti kustināmi
gribēju kādu laiku padzīvot pie vienkāršās tautas, lauku mierā un klusumā, pie dabs krūts. padzīvoju. ūdens gan bija jānes no akas kalniņā un veļas mašīnai vismaz seši spaiņi
gribēju nedaudz vairāk laika pavadīt ar ģimeni pirms atkal sākas lielais skrējiens. pavadu arī, jo mazpilsētā vasaras darbiņi izbeigušies, vakanču vispār ļoti maz un citu darbu ātri un uz mēnesi neizdevās atrast. tā kā ņaudiņas ņau ņekur ņebraucu, dzīvoju vecākiem uz kakla, satiekamies katru dienu.
gribēju lielāku pieredzi jomā. nedaudz dabūju, šķiet, augustā dabūšu vēl. protams, ne tā kā biju iedomājusies. bet vismaz šo to mācēšu, pat ja izvēlēšos ko nedaudz citu

ar šo es nekādā ziņā negribu sūdzēties par vēlmju piepildīšanos. tas viss (nu, izņemot pirmo) bija tā vērts. bija vēl daudzas lietas, ko šādā sakarā pieminēt, jau izkritis no prātā. tas tā. vairāk es uztraucos par citu vēlēšanos. tātad es gribu turīgu mīļāko, kas mani lutinās ar skaistām kleitām. un smaržām. un varbūt arī ceļojumiem. bet tur noteikti ir kāds āķis. daudz kas var saiet greizi. mīļākais nav mīļotais. nu labi. tātad turīgu mīļoto. un kas ir labāk - turīgs vai dāsns. ja skops arī nebūs labi. turklāt būtu briesmīgi ja man tāds (pat ja tikai potenciālais) uzrastos tad, kad jau ir vīrs.
vēl ja tā padomā es tiešām vienmēr esmu dabūjusi to, ko gribējusi. bieži vien pēc ļoti ilga laika, kad tas vairs nav aktuāli un prātojot par šo pēkšņo nastu jādomā 'kam man tas? kādēļ es to gribēju?' vai vēl ļaunāk - līdz ar to visu nāk kas nepatīkams. tā nu es stipri apšaubu šīs vēlmes pareizību. tikai tādēļ vien jau tā nepazūd, vai ne

iepriekš | 2. Augusts 2013 | tālāk