lieliska diennakts intelektuālas atpūtas ar septiņām veļasmašīnas darbināšanas un veļas izkāršanas reizēm, atrādīšanos ģimenes locekļiem, pirmajām pašu zemenēm (pusgatavām, jo gatavās kovārņi ēd nost vai sakropļo), maigu, zaļu zālāju, krāšņām peonijām, daudziem maziem darbiņiem. biju tik sailgojusies māju, vasaras, saules, kas spēlējas ābeļu zaros, ka attapos ravējot (!) celiņa spraugas. ravēšana man ir tikpat mīļa nodarbe kā gludināšana, jeb elle ir nebeidzamas ciešanas gludinot, ravējot un mazgājot traukus
nevaru sagaidīt nākošo sestdienu kad vienādi vai otrādi, bet braukšu mājās un metīšos dobē. jo man tiešām grūti sagaidīt to mirkli, kad varēšu likties vagā, kāju pirkstiem irdināt pažuvušo zemi un ar baudu vilkt ārā balandas, virzu, vārpatu, komunistu nezāles, usnes, dadžus, strutenes vai kas nu būs satupuši blakus kultūraugiem

šķiet, ka jūzeris 15 pazudis vai pārvācies. žēl