svaigā gaisā riktīgi norukājos. ēdu arī, bet kusu kā svece. šodien saēdos (daudz) visādas gaļiņas un pirmo reizi pa ilgiem laikiem redzēju sevi spogulī visu. zemīt, atveries, jeb piešķiriet man garo peldkostīmu ar rišām ap kaklu, plaukstām un pēdām. vēlams slaidinošu un optiski izlīdzinošu
toties mamma atkal kaut ko sāka runāt par to, cik es smukiņa. 'tā ir seja' pie sevis bēdīgi nodomāju, rūpīgi uzskaitot visas nesenās apdegšanas sekas, no decembra kārtīgi nesadzijušās kaķa nagu rētas, apdauzītos ceļgalus, slāņaino ādu un pigmentācijas plankumus
es tak jums saku, tās bābas ir trakas. mūždien visādas problēmas jāizdomā. dzīvoju es laimīgi spogulī neskatoties. biju i skaista i apmierināta. kāds velns mani dīdīja īsti nesaprotu

reizēm ir grūti saprast, kāds bija plāns cilvēkus sašķirot pa dzimumiem un pēc tam par to sodīt. vismaz daļu no tiem. reiz, kad bija pavisam grūši sarēķināju, ka gada laikā mēnesi var norakstīt ciešanās un sāpēs. nu briesmīgi. plānus arī nācās atcelt