reizēm man šķiet, ka mani notur (izvelk?) nevis kaut kāda misijas apziņa, bet fizikas mīlestība, kā gan citādāk es varētu izturēt mūžīgo ņemšanos par un ap hidrostatiskā un koloīdosmotiskā spiediena un koncentrācijas gradienta starpībām

dilemma ira. dilemmas nava. jeb vai es labāk gribu skatīties Gūtenmorgenu (tiešām gribu) un pēc tam pārbaudīt savu pacietību ar Sēņotājiem vai Cilvēkus tur. par cilvēkiem es būtu gatava arī naudiņu samaksāt, bet nav teikts, ka vēlkādreiz rādīs tā, ka sapas laiki un finanses. no otras puses - tingeltangeļa (īs)filma manī radīja īpaši stipru nepatiku, interesanti, ko viņi uz tām astoņdesmit minūtēm izspieduši, Baiba Broka nevar izdarīt neko tādu, kas man nepatiktu.
inci, esi mans deus-ex-machina, es pati nevaru izlemt