ir tāda teorija (Lorencam?) par to, ka dzīvniekiem galēja apdraudējuma situācijā, kad tas sajūt lielas briesmas ir divi pamatinstinkti - fight or flight. cīnies vai laidies instinkts, kas it kā esot visiem dzīvniekiem, no visvienkāršākajiem līdz sarežģītākajiem. var jau būt tā, ka vienai sugai vairāk raksturīgs tieši viens vai otrs, bet liela nozīme ir arī indivīdam kā atsevišķai vienībai. man vienmēr šķitis, ka prātīgāk ir laisties. nekaitīgāk. un ka es esmu no tiem, kas tādās situācijās mūk.
bet nekā! kā rāda pieredze es esmu no tiem, kas cīnās. vispirms cīnās un tad domā
pārāk prātīgi jau tas nav, bet ko padarīsi. ir sugas, kuru evolūcijai tas ir palīdzējis

psiholoģiski (un ne tikai) es galīgi šam neesmu gatava. varbūt man vēl būs jāsāk vilkt kurpes?!!!

biju pie frizierītes. vakariņās gards dārzeņu sacepums un Prinsa "The Most Beautiful Girl In The World"

mani mulsina cilvēku sašutums par instanču bezspēcību un bezdarbību plūdu un ledus sakarā. man tiešām šķiet, ka tā ir viena no tām retajām lietām, kurā izpaužas dabas visvarenamība un neparedzamība, tā ir tāda pati stihija kā vētras, karstums vai lietavas. tā tikai mēs esam iedomājušies, ka nu tik spridzinās un visu kontrolēs