es tak tajās garajās brīvdienās beidzot pa ļoti ilgiem laikiem atkal redzēju televizoru. noskatījos četras gandrīz ideālas vakariņas, pusotru gandrīz ideālu randiņu un kādas desmit minūtes no precamies. pusotru tādēļ, ka pazuda signāls un es ar divām pultīm nesajēdzu dabūt bildi atpakaļ (jā, dā! bet man tv nav jau gandrīz 10 gadus, tādēļ tas ir piedodams) un desmit minūtes tādēl, ka bija jābrauc šurp
ja to nedara pārāk bieži un spiestā kārtā ir pat tāds kā socioloģisks pētījums. visjocīgākais šķiet tas, ka vienu no tiem cilvēkiem esmu kaut kad sen satikusi. nav ne jausmas kad un kādā sakarā

vēl tad, kad nav interneta, ir neliels slinkumiņš un nīgrumiņš un negribas darīt neko jēdzīgu, var nodarboties ar pašpsihoanalīzi. lēti, gruzīgi un efektīgi. nonācu arī pie dažiem tīri sakarīgiem secinājumiem. nav gan zināms vai tas ko dos. secinājums I mean

sāp sirds. visās nozīmēs