es, protams, ļoti priecājos par siltajiem, slīpajiem pavasara saulītes stariem, kas visus dara galīgi dulnus, bet man pietrūks vīriešu mēteļos. jā, man ļoti patīk vīrieši mēteļos

esmu tik ļoti piekususi, ka nespēju neko jēdzīgu, tikko apēstās dažas pankūciņas vēl nav izpaudišas maģisko iedarbību, tādēļ blenžu trulās (jāatzīst arī briesmīgās un smieklīgās) bildītēs ar neglīti izbāztiem zvēriem. daži nedaudz atgādina čehu versiju par Alisi Brīnumzemē

ļoti gribu lai kāds par mani parūpējas. tā vienkārši

sērijā "Apvārsnis" (?) bija grāmata "Bezvainīgie slepkavas" vai kā līdzīgi. man ļoti patika - pupulārzinātnisks etoloģisks pētījums par hiēnām, hiēnsuņiem un šakāļiem (zeltainajiem?). pētnieku ģimene dzīvoja Serengeti nacionālajā parkā un viņus visu laiku vēroja. šodien uzguglēju bildītes un izkusu kvīkstā un neartikulētās skaņās. dzīvesbiedre paskatījās un noteica kaut ko no sērijas 'labi, ka gaumes ir atšķirīgas'. jums gan jāsaka kolektīvais kvī:

tās ausis! un ciska kā uzzīmēta! un plankumi tiešām tādi, ka var atšķirt dažādus indivīdus nevis kā tajā grāmatā (blāvās, graudainās bildītēs)