pēc astoņu stundu lietderīgu darbību ar īsiem atelpas brīžiem gribas kļūt nedaudz ļaunprātīgai un patrollēt kaimiņieni
nav cerību, ka kļūšu ļaunprātīga - pārāk nestabila nervu sistēma

mani ļoti kaitina jebkādas formas apgalvojums 'es gribētu būt gudrāks'. es, piemēram, esmu gudra. un no tā vien nekas nenotiek. nekas nav vieglāk. nesen aizpildīju iq testu un sanāca 113. ar interneta lietošanu reizināšanas vajadzībām un pārbaudot dažu vārdu nozīmi (jo svešvaloda un tā), iespējams ka būtu vairāk, jo uz beigām es kļūdas pēc pāris pārklikšķināju. šobrīd man tā gudrība palīdz apmēram tikpat, cik motivācija un to trīs gadu laikā, kad to, ko šobrīd studēju apguvu sāpju-kļūdu-mēģinājumu veidā.
un tā gudrība nepasargā no izklaidības, aizmāršības, pilnīga apkaunojuma, cietpaurīgas skriešanas sienā pat ja blakus ir durvis. ir jau arī plusi - plašo interešu dēļ varu saviesīgi parunāt par dažādām tēmām, bet ikdienā tas neko nemaina, ja ne apgrūtina, jo intelekts neko nenozīmē, pliks intelekts man sagādājis tikai grūtākus jautājumus mutiskos pārbaudījumos

pirmie atslābuma mirkļi nedēļas laikā. viens aliņš, pāris asaru pie iknedēļas seriāla sērijas un tūlīt jau atkal močīsim tālāk
labāk močīt nekā kompleksoties vai lieki uzmākties ar savu uzmanību
tagad tikai jāatradinās no sevis žēlošanas (baidos ka žēlabas jums būs jācieš vēl vismaz nedēļu) un čīkstēšanas

Tīna Tērnere Missing You it is. labi, ka lielu daļu salkanību esmu atklausījusies tikdaudz, ka šķērmi metas.
būtu tīri vietā man vispirms uzkliegt "Trjapka, soberis!" un tad katram gadījumam konfiscēt tālruni

ja varētu tā pēkšņi savai dzīvei izvēlēties citu dimensiju, es gribētu būt blūza dziedātāja. nekautrīgi dziedāt skandalozas džezīgas dziesmas ar seksuālu nokrāsu. ģērbtos es, protams, eleganti un seksuāli, piesmēķētos naktslokālos (kā man patīk šis vārds) dzertu dārgu konjaku ar gangsteriem, blēžiem un nodokļu parādniekiem un tikai bankrotējuši dzejnieki manās acīs aiz rezignētības lasītu visas eksistences skumjas un kaltu par tām nemirstīgu dzeju