esi sveicināts, rīts, kurā esmu jātnieks bez galvas. un zirga. un vispār neesmu jātnieks.

es varētu kādu šodien nožmiegt, jo tizlie uzņēmēji nav iedomājušies ielikt pakalpojumu aprakstus ja ne mājaslapā (ja nu tiem tādas nav) tad pat ne nozares katalogā. tizlā klīnika darbalaikus nav uzlikusi (un kā gan citādāk cilvēks var zināt, līdz cikiem kurš strādā, vai ne), esmu pārsalusi, izbadējusies, vīlusies, sarūgtināta, nikna un netīra. īstā kombinācija 25 min pirms nodarbības (kurai sagatavojusies neesmu) 2 h pirms karnevāla /uz kuru tērps man, protams, nav gatavs/. piedevām vēl stundu nīku bankā lai izņemtu jauno aisiku, par kuru pidaržīdmasoni noplēsa trīs pieēsmit. varu derēt - ja man vēl pasniedzējs (lai arī visvairāk preferētais) kaut vai tikai ar vienu vārdiņu vai zilbi aizrādīs, labākajā gadījumā sākšu raudāt un apkaunošu tikai sevi. sliktākajā afekta stāvoklī vicināšu rokas, spļaušu zilas liesmas un necenzētus vārdus un varu kādu nelabi ietekmēt

no stress - bakdarbs rātni izprintēts, iesaiņots un papildināts guļ man uz galda. vienīgais šīsdienas sasniegums