vēl viena smaga, liela tēma jāiemācās. ne nu tik liela un smaga kā vnk piņķerīga un nepatīk. kā tas nākas, ka vienīgās īstās problēmas no visa man ir ar ♂ dzimumsistēmu

jāiet pie pasniedzējas, no kuras kauns (facepalm par neizdarīto - vainas apziņa gavilē), kuņģis (atkal) prasa ēst, pilna pakaļa studiju parādu, bet vienīgais, par ko šobrīd spēju uztraukties - ka man nav plānu Jaungadam. vaimanuvaimanu

šķiet, ka piektdienas vakarā vai nu Rīgā vai tepat gribēšu nevāji piemesties - pēc karnevāla un iemešanas kratīties visu dienu autobusā gan jau nebūs nekāds prieks. ja vien viss būtu vienkārši, bet man arī kaķītis un to jau uz autobusa neliksi un mammai nesūtīsi
es reizēm jūtos kā ļoti ļoti slikts cilvēks tādēļ, ka tik nenormāli gribas čīkstēt.