ļoti gribas sildīt un atalgot sevi ar karstvīna vai karstā upeņu dzēriena glāzi. bet tas manu jau tā vāro motivāciju nobeigs pavisam, tā nu klausos Noru Džonsu, drūmi glūnu uz konspektu un zīmējumu kladi un cenošos saņemties uzlikt čaiņiku tējai. nevaru saņemties, jo ūdens briesmīgi hlorēts un negaršīgs. viņi laikam cenšas nobeigt baciļus. baidos, ka nenobeidz mūs. kā pārcietīšim šīs dažas dienas bez ūdens no krāna un dušas nestādos priekšā

vakariņās ēdu krāsnī ceptus kartupeļus un burkānus un sīpolus ar krējumu, burkānu-ķiploku salātiem, seleriju un krējumu. bet tāpat neizmērojami kārojas kādu kārumu

es neesmu no tiem cilvēkiem, kam jūtu izpausmes plūst pāri malām. lielākoties savā ķermenī jūtos sasaistīta, mani biedē svešu cilvēku pieskārieni, pēkšņi apskāvieni mani var sabiedēt, bet šovakar jau kādu laiciņu man ļoti gribētos visus samīļot. tā, ka visus un tā, ka ļoti