šī bija briesmīga nedēļa - bez panākumiem un interneta. nekas īsti negāja no rokas, viss slīdēja no pirkstiem. bet ir arī šis tas labs - nedēļa beidzot ir galā, priekšā divas brīvas dienas, esmu tik daudz ko iesākusi, ka prāta piepūlei nevajadzētu būt pārāk traģiskai un šodien pat nedaudz atguvu iekavēto (bastošana ir suicīds)

šodien gan arī bij skarbi mirkļi - bija jādur sev pirkstiņā. pirmajā reizē nevarēju, tad iedūru bet pēdējam darbiņam nevarēju pārdurt ādu, tad plaukstas kļuva slapjas, rokas sāka trīcēt un nāca lielais žāksts. labi, ka man pietika prāta neiet par cilvēku ārstu. ņuņņa vien būtu sanākusi

bet man! man! rīt būs pie-dzī-vojums!
trinos uz krēsla un nepacietībā plaukšķinu

man tikko pieleca, ka kaķi ķepas liek uz ģīmīša lai deguns nesaltu. tur taču mati neaug