viena brīnišķīga diennakts. ar karsto upeņu alhoholisko dzērienu (hohoho) un krietnu gardumu noēšanos. pievilgušiem čipšiem brokastīs (tā ir tik jauka kārtīgu ballīšu garša. tikai buržuji brokastīs var ēst kārumus no svētku galda, kūkas un čipšus) un piparmētru tēju. purvu ar vaivariņu, kūdras un rudens smaržām - lāmām un kraupainām priedēm un pikniku zem skatu torņa. gājputnu kāšiem un sūnu, kura tik mitra un silta kā vannas sūklis.
dzeru tēju no savas jaunās, skaistās krūzītes un tīksminos par to, cik man šobrīd jauka dzīve. ir jau dažādi trūkumi tai dzīvei (parastais standarts - naudas maz un angīna), bet šobrīd esmu tīri laimīgs susļiks

un vēl es redzēju lamu. netālu no takas tur ir kaut kas interesants - tāda kā saimniecība kā kas ar kazām, stirnām un Šarolē zīdītājgovīm. pirmo ieraudzīju tieši lamu un neko diži vairāk par "Tu redzēji?!" Tur bija, tur bija.." aiz pārsteiguma nevarēju izstostīt

vai kāds zin kā tās laipas purvā piedabū negrimt? iedzen kaut kādus pāļus vai viss turas uz Einšteina fizikas likumībām un godavārda?