Rīgas svētkiem paredzēta arī uguņošana? ja jā, tad kur un kad un vai jūs arī tus iesiet, jo man gribētos, bet es ļoti baidos no sprakšķiem, tādēļ vajag kompāniju, kam ielīst azotē

Rīgas svētkos būšot Carmina burana. nezinu ne kur, ne par cik, ne cikos, bet ļoti gribu
ja citādi, tad rīt astoņos braukšana. esmu kā izžmiegta zeķe. un svētdien atkal nežēlīgi agri jāceļas uz darbu
es taču jums saku - tie kapitālisti ir nejauki cūkas. nu kam, kam izdomāta nauda. skaitītu mēs savus kauliņus vai aitas un rāmi dzīvotu, bēdu nepazīdami

kā ir mainīt dzīvesveidu uz pavisam? mani interesē to cilvēku pieredze, kas, piemēram, ir sākuši pa nopietnam sportot, pavisam atmetuši smēķēšanu, bet vislabāk - kļuvuši par vegāniem. ekstrēmi, jā, bet briestu lielajam dzīves lēmumam uzvesties prātīgi. un tā uzvešanās prātīgi nozīmētu mūžīgu dzelžainu diētu, izslēdzot no tās kādus produktus trīsdesmit uz pavisam un vēl vairāk tikai sezonāli un ļoti reti iekļaujot ēdienkartē. tā kā saasinājumu laikā slikti ir arī kartupeļi, visu laiku doma, ka jāsāk diēta un jāmaina ēšanas ieradumi, vienkārši šausmināja. bet tad es tā padomāju, ka vegāni taču arī no daudz kā atsakās. un tad es būtu tāda kā vegāne (ja neskaita to, ka ēstu liellopu un piena produktus un neēstu daudz ko no tā, ko ēd vegāni)
galu galā labāk salīdzināt sevi ar vegāniem, nevis diabētiķiem, jo vegāniem vismaz ir izvēle