klau, varbūt kāda no cibas dāmām var ieteikt man labu recepti ātrajai kūkai no rabarberiem, jo šodien uz atmiņu mēģinātā diez ko nesanāca. nu tādu, kur tikai olas, cukuru, drusciņ miltus un rabarberus vajag

ir jau dienas, kad pēc 11 stundu miega kaut kā saņemies dzīvei, arī pēc kafijas krūzes (0.5 l) miegs nāk kā es nezinu kas - trūkst epitetu, bet kādēļ tieši šodien, ja rīt ir eksāmens, kuram neko neesmu sākusi darīt?

dažas vēlmes uzklausa ļoti ātri. šķiet, šovasar man būs daudz darba, daudz (salīdzinoši ar to, cik ir tagad) naudas un maz dienu gulšņāšanai (tobiš - necik)
ak, vasaras romāni - jūs būtu bijuši tik tīksmīgi!

tas, ka pašai diezgan skaidrs, ka ne pārāk pareiza tehnoloģija (iespējams arī proporcijas) receptei, kuru mēģinu pirmo reizi mūžā, imrpovizējot dažādus ieteikumus neko nemaina - esmu pilnīgi un galīgi apvainojusies uz plātsmaizi-rabarberkūku, kas sanāca nevis tāda, kādai jābūt plātsmaizei (es taču neprasu, lai man sanāktu tā, kā Zanes omei vai rasbainiekam vai Mārtiņam Rītiņam, es tikai gribēju našķi, kas darītu gaišāku manu vakaru), bet kaut kāda nekāda.
tā nu vakars izvērtās vēl šķērmāks - apvainojos uz sacepumu (tādu žēlīgu picveidīgu šļuru pusotra cm biezumā, pa kuru peld ar kanēli apkaisīta bagātīgi saldinātu rabarberu šļura, kas par plātsmaizi nav pat cienīgs saukties)
sarijos to pašu sacepumu ar tēju, tagad sēžu pie kompja resns un nelaimīx un atkal nespēju saņemties mācībām