jau nez cik ilgu laiku (lasi - piecas sērijas) skatos Once Upon a Time. patīk, iesaku, vairāk nav laika uzrakstīt, fiksi jāskatās nākošā sērija

seriāla 1.sezonas 14. sērijas skatīšanos nācās pārtraukt, jo esmu emocionāla. tik ļoti, ka skatoties, kā fejai ar rūķīti nekas nevar sanākt, sāku raudāt tik ļoti, kā jāpaņem pauze. raudāju par sēriju, raudāju par skaistuli, kas parādās no citas sērijas, raudāju par to, ka esmu tik stulba, ka jāraud par to, ka fejai ar rūķīti nesanāks, ka tas viss ir tik bēdīgi, ka pasakām nav laimīgu beigu, par to, ka esmu tik stulba, ka kaucu pie bērniem domāta seriāla, tad raudāju par to, ka esmu tik slimiņš, ka jāskatās seriāls, kurā fejām ar rūķīšiem mīla nevar sanākt un tā uz riņķi, kamēr izraudāju visus puņķus un varbūt tagad varēšu sēriju noskatīties līdz galam

black books ir kaut kas fantastisks. smējos un klepoju un kraukājos, krampjaini locījos un gandrīz izkritu no gultas
jābūt taču līdzsvaram