pēdējā laikā draugu lapā gandrīz par sportu vien. botes, kilometri, velo, skrito, skriešo, tikai es tāda kūtra, ka vairāk par biežām, rimtām pastaigām izveikt neesmu spējīga

sievietes, kas pirms svarīga pasākuma var divas stundas no vietas taisīties, nav mīts. gribēsiet tādu redzēt, nākošreiz tiekoties aplūkojiet mani tā pamatīgāk. ikdienā es varu iet kā pūt un palaid, bet uz pasākumu man patīk taisīties. tas mirklis, kad ieej dušā, lēnām un kārtīgi ieziepējies un putojies, tīksmīgi apsverot visas apģērbu variācijas pieder man vienai. tad, kad kārtīgi saliec matos visus pieejamos matu kopšanas līdzekļus, žāvē un ieveido, prātojot, kā labāk uzkrāsoties, kā būtu atbilstošāk pasākumam un noskaņojumam. tas ir mirklis, kad nekas nevar noiet greizi, tad nav nozīmes tam, ka mūzika var būt skaļa un nebaudāma, kompānija - kaitinoša, vīrieši - vulgāri un apdzērušies, tu tikai sapņo, iztēlojies un mirkļa gaidas piepilda tevi, Visumam nav caurumu, viss ir jauki un pūkaini
nezinu, vai tikpat tīksmīgi izbaudītu šō procesu arī tad, ja jādzīvo ar kādu kopā un tam kādam uz mani jāgaida. var jau sataisīties divdesmit, desmit, pat piecu minūšu laikā, bet kaifa nekāda. un tomēr - nekurniet, neatņemiet mums to prieku, jo tas ir tik trausls