skatījos Troju, piešņaucu pāris virtuves dvieļus, filma iestrēga 20 min pirms beigā, paliku pikta un atcerējos, kādēļ neskatos filmas par karu
kaut gan no otras puses - aina, kur Hektors un Ahillejs rītā pirms cīņas savus pārkačātos ķermeņus liek bruņās ir slurp-monamūr-vannasīmōr
jāizkopj runas kultūra, bet es īsti neprotu stāstīt par studijām, īpaši, ja uzdod jautājumus. šodien pat iepazīstos ar čali. pieaugušu, ļoti labā fiziskajā formā, asprātīgu, finansiāli nodrošinātu, simpātisku, ka vai, un vēl nepaspēju ne attapties, kā pār manām lūpām vismaz pāris reižu nākuši vārdi 'iekšas' un 'līķis'
sev par attaisnojumu varu teikt tikai to, ka vedu viņu uz kaulu muzeju (ir mums tāda struktūrvienība ar skeletu kolekciju) un viņš pats uzprasījās pajautājot, bet es jums, mīļie, saku - šitā es vecmeitās palikšu
gribu šādu, bet tikai tad, kad būs pasai sava gana liela teritorija (iedomājieties, ka būtu šim pakaļ pa pilsētu skriedīt ar maisiņu ekskrementiem) un gana daudz finanšu, lai iepirktu veselu vezumu barības ikdienas lietošanai
un šie:
