viss ir daudzmaz līdzsvarā - sestdien noskatījos Ten Inch Hero (vieglais gals, beigās visi pāri dabūjās, pa vidu visai oriģinālas peripetijas, hipijisks nobeigums, kas gan bija vatafaks), vakar - Sapnis vasaras naktī (monamūr). Šekspīrs, bet nepārprotiet - inteliģentais gals jo tomēr balets un tā.
aizvakar biju darbīga, vakar - slinka, šodien atkal (piespiedu labprātīgā kārtā) darbīga un gandrīz izputējusi, jo krietnu žūksni atstāju veikalā našķiem [vajag taču meitenei turēt sevi formā, citādāk mīlas rokturīši pavisam nokusīs, nebūs mīlai kur pieķerties]

un vēl man ienāca prātā [to pašu baletu skatoties], ka sievietēm dažreiz raksturīga arī postkoitālā depresija