lai neliktu bildes, ielikšu saitu, kurā cilvēku apgleznotās rokas saliktas tā, ka izskatās pēc zvēriņiem. zinu, ka dažam labam patiks

http://theanimalarium.blogspot.com/2010/02/animani.html

ceturtdien biju vidusskolas kora jubilejas pasākumā. dziedamo daļu nokavēju, bet uz ballīti gan paliku. patiesībā tas bija iedvesmojoši - puišelis, kas vidusskolas laikā bija pumpains, neveikls un izstīdzējis, viņu regulāri vilka uz zoba (zan, tu tak atceries Jurģi), ieradās ar piemīlīgu draudzeni, viss tāds stalts, simpātisks un uzvalkā, meitene, kura valkāja miņukus un nagliņpapēžus, turklāt slāja kā jaunkareivis, kļuvusi gracioza un eleganta, parupjais kompānijas dvēsele atmetis frivolitāti. tā kā viss tiešām pāriet /un tas ir mierinoši, vai ne/ un mainās
man arī paveicās - vidusskolas simpātija pavēra muti un iznīcināja jebkuras romantiskas iedomas*, pirms biju paspējusi atkal safanoties, samīlēties un vilties


*ziniet, ir tādi don't talk, just kiss varianti, bet ja paspēj vispirms parunāt, pat bučoties vairs negribas