nepārstāju sapņot par princeses cienīgu dzīvi. māja, mašīna, skaistas kleitas, viss pašas, viss pašai
netraucē pat visuresošā antiseptiķu/ķermeņa šķidrumu un formalīna smaka
laikam būšu īsta princese. lol

man pajāt par visām tām piezīmēm, kas pēdējā laikā jāuzklausa. es nekad nebūšu miniatūra trausla laumiņa (lai kā arī negribētos) un tas ir vienīgais, kas kaut ko varētu kratīt, es negrasos atvainoties par to, kas esmu, par to, kā izsakos, par to, kā izskatos, ģērbjos, par savu valodas kultūru, ietradumu nelietot kosmētiku un aizgulējušamies iet ārā no mājas neķemmētai, neviens nezin, kas lācītim vēderā, neviens nav staigājis manās kurpēs, neviens nav ēdis manu puspudu sāls, es neatvainošos par to, kāda esmu kļuvusi, es priecāšos, ka esmu izvilkusi, tādēļ vai nu mīliet vai ejiet dēt

jāizliek agresija šeit, pirms esmu kādam kritusi krāgā