man būtu daudz vieglāk būt, ja katru reizi, kad tieku tuvākā kontaktā (reizēm netieši ķermeniskā) ar kurtuāzās mīliņas objektu nebūtu konkrēti iesvīdusi un nojaukta dažādiem hm interesantiem ķermeņa šķīdumiem. jo ir grūti būt netīram, sūdainam un smirdīgam, ja blakus viens kā Apollons svaigā, tīrā darba formā dudinās ar kādu niķīgo vai dusmīgo, ir līdz absurdam seksīgumam maigs un pacietīgs, kamēr tu lūdz lai zemīte atveras (ko viņa, protams, nedara)
vēl, protams, var cerēt, ka viņš izrādīsies gejs vai pilnīgākais kretīns. tomēr laikam labāk kretīns, jo vismaz kaut kāda cerība paliek, vai ne

tieksmei visu darīt pašiem ir šausmīgas, nu viekārši šausmīgas sekas. ja man nebūtu kauna un ja es zinātu, ka jūs neņirgāsities, es ieliktu vienu svaigi taisītu video, lai ilustrētu piemēru, jo kaut ko tādu iedomāties grūti. promocijas video ar 'Truly, madly, deeply' saundtrekā
ā!
nemāciet man fotošopu (par laimi es zināmā Microsoft programmā neprotu no bildītēm uzčinīt video. no domas, ka man varētu sanākt kas tāds, mati slienas stāvus)

to es jums nevaru izstāstīt, cik ļoti man šodien žēl, ka rokenrola, vesternu un īsto, skarbo vīriešu ziedu laiki ir palikuši citās dekādēs

izdzirdot, ka bumbierāboli jau gatavojas, domās jūtu sažņaudzamies kuņģi un sajūsmā žņaudzīju rociņas

man būtu tik daudz nopietnu darīšanu un kārtojamu jautājumu, ka rokas nolaižas un tik vien spēju kā kaut ko ierakstīt jūsu draugu lapās

ir žēl, ka manu visvismīļāko sieviešblūza dziesmu uzguglēt ir gandrīz neiespējami. nav arī nekāds pārsteigums, ka vienīgais tutrubā pieejamais video ir fragments no Skorsēzes un Fukā (?) Lightening In A Bottle/ One Night History Of The Blues (kas ir viena no labākajām filmām, ko jebkad esmu redzējusi, turklāt dokumentālā. koncertieraksts)
bet vēl vairāk man žēl tendenciozitātes. blūzmeņi un blūzvumeņi lielākoties atkal un atkal izpilda vienas un tās pašas dziesmas. nav jau slikti, lielākā daļa aizķer par spīti nodrillētībai, bet man gandrīz fiziski sāp, ka ir aizmirstas tās lieliskās līdz absurdam ģeniālās trīsdesmito/četrdesmito gadu melodijas ar neslēptiem seksuāliem mājieniem, sievišķību un balsīm, kas ievibrē tevi erotiskā eksplozijā, ka sieviešiem jādzied vīriešu dziesmas ar izmainītiem vietniekvārdiem, ja ir un ja var dziedāt par to, lai viņš tevi izēvelē sausu, piemēram

uzskates video šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=p1hL3mBWqPs&feature=related
piedalās Natālija Kola (Neta Kinga Kola meita), Ruta Brauna un Meivisa Steipla. kadrā var redzēt arī mīlīgo, neatvairāmo un šarmanto Bilu Kosbiju
ja es kādreiz dziedātu blūzu, šī dziesma būtu pirmā izvēle