man šķiet, ka Lādezera (vai Viotišķa&Ulmaņa, kurš lai izseko kad viņi saucas kuras grupas vārdā) Pārsteigums ir viena no lieliskākajām dziesmām ballītei, kas latviešu estrādē sarakstīta. Dāmu Popa "Varbūt rīt" ir lieliska himna mīlestības sākuma stadijām, lai arī klips ir neiedomājami smieklīgs
un vispār šovakar esmu gatava atkal nekaurtīgi atzīties simpātijās pret zināmiem popa šedevriem. ja vien nebūtu jau iepriekš paredzams tas, ka beigās iestrēgšu pie mīlasdziesmu klasiskās pleilistes ierastā topa

draudziņ, stāsti - kāds ir tavs latviešu popa tops!

skaista-neskaista uzstādījumu (lai arī cik muļķīgs un sekls tas pats par sevi nebūtu) pēdējā laikā var atrisināt vienkārši uzvelkot diskobumbas svārkus. man, redziet, ir ienākušies svārki ar fliteriem. kupls midi kā piecdesmitajos ar fliteriem melnā, zilzaļā, tirkīzzilā, zaļgani zaigojošā un dzeltenīgā nespīdīgā krāsā
un es uzvelku tos svārkus un sajūtos kā dieviete Venus skuvekļu reklāmā vai balerīna brīvdienās, priecājos par sauleszaķīšiem uz asfalta, biežāk smaidu un jūtos kā tad, kad man vēl bija padsmit gadu un romantiskām ilūzijām pilna galva

pēdējā laikā es bieži domāju par skaistuma jēdzienu kā tādu. laikam beidzot jāpalasa kāda no Eko grāmatām. vai vislabāk abas kopā

skatījos tutrubā jauku Gain Fast klipu, sajūsminājos par solista mutes kaktiņiem (mani nokdaunē rieviņas komplektā ar bedrītēm vaigos) un attapos, ka es varētu ar viņu (vai jebkuru citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku - sportistu, tv seju, insert necessary) iepazīties un pajautāt, kur mēs būtu varējuši tikties, jo tāds kā pazīstams izskatās.

ak, jā, mīlestības sfērā jauns pavērsiens. atpazīstu viņu no mugurpuses pēc gaitas. čau sīrupiņ, vai esmu ieberzusies?!
steidzami jānokrāso mati un jāiziet tautās, pirms nepazināti esmu izdomājusi kārtējo kurtužao mīliņu

man jau sen gribējās pajautāt - jūs arī sapņos dzirdiet mūziku?
man vienmēr sapņi ir krāsaini, ar smaržām, faktūrām un reizēm nekad nedzirdētu, izcili skaistu mūziku

varbūt vēl kāds taisās uz kantrī? it kā gribētos, bet Dakota atspēlēs jau piektdienā, kompānijas nav, bet gribas sataisīties, kārtīgi izdejoties, atrādīties senseniem pielūdzējiem, satikt izbijušus draugus un paziņas un atkal parka nostūrī zem kokiem drusciņ pamurcīties
bet es esmu kļuvusi niķīga - man vajag kompāniju, lai jebkurā mirklī var izbeigt apnicīgas sarunas un doties uz teritorijas otru pusi
guļvietu sagādāšu, brokastis arī
anyone?

klausos dorotijas ierādītās Jēkaba Nīmaņa dziesmiņas, jūsmoju par mapīti dorotijas hītparāde un vispār esmu sailgojusies

jau no rīta gribēju pastāstīt, ka mums šeit ir tādi biologi-zoologi Pupiņi uzvārdā, kuri uzrakstījuši projektu par ugunskrupjiem, purva bruņurupučiem un platajām ūdensvabolēm (diez kas tas par zvēru) un, pārbaudot iedzīvotāju sniegtu informāciju un atklājot lielu ugunskrupju populāciju M.Pupiņš teicis (precīzs citāts no TVNET) „Tajā brīdī bija tā, ka lielāku laimi es nevarētu iztēloties. Tik liela laime varētu būt, vienīgi atrodot Latvijā brīvā dabā krokodilu!”
lieki piebilst, ka visu laiku mēģinu iztēloties Pupiņu mirklī, kad viņš tiešām atrod brīvā Latvijas dabā krokodilu, izplūst Stīva Ērvina smaidā un no sajūsmas ir gatavs vai laist burbuļus

mani fascinē diskursa iespējas virtuālajā vidē. paskatieties, piemēram, pie kautska - drusciņ par Monako, drusciņ par kāzām, drusciņ par Žāru, vēl neesi attapies kad tu jau lasi par kafijas klizmām, prezidentiem un monarhijas trumpjiem.
http://klab.lv/users/kautskis/156270.html

ja tu esi tas, ko tu ēd, tad esmu sarkana, spīdīa un diegan skāba