šodien man šķiet, ka man ir ļoti skaista seja.

es nespēju samierināties ar tuvāko radu cietpaurību. jo īpaši dzīvnieku labturības jomā. tas mani degradē līdz histēriskas marazmātiķes līmenim, nesakarīgai gārgšanai, aurošanai un roķeļu vicināšanai

es pilnīgi saprotu, kādēļ par dzīvniekmīļiem ir tik degradēts priekšstats. redzētu jūs mani mizantropijas lēkmes laikā, arī pēcāk neliktos pazīstam

jā, interesanti gan, kādēļ lai es negribētu iet atpakaļ strādāt puslegālā firmā, kur mani vispirms lauza, mīcīja, dzina depresijā, ka ne tā izskatos, ne tā uzvedos, neprotu ģerbties, tad paaugstināja, samazināja jo netiku galā ar pienākumiem, apsūdzēja līdzekļu izšķērdēšanā un/vai zādzībā un beigās lika skaidroties un attaisnoties.
jā, tiešām interesanti, kādēļ pat tāda idiote būdama es neparakstos galvu tajā cilpā bāzt vēlreiz

90/60

laikam uz to kapusvētku balagānu nevarēšu aizvilkties. nevaru ne sūda padarīt. ja arī kafija nelīdzēs, sitīšu galvu pret grīdu. līdz sienai jāpieceļas. smīniņš

130/51
jūtos kā sprāgoņa