par spīti čīkstošajām šūpolēm (Dievs, atpestī mani no skolas brīvlaikiem), spiedzošajiem sīčiem un rejošajiem sunčiem, tātad visam tam, kas brīvdienas padara tik trokšņainas kņadas pilnas, esmu pamanījusies dienas laikā atplīst divas reizes, redzēt pāris lielbudžeta grāvēju cienīgus sapņus, neesmu izcepusi šokolādes mafinus, ko Rīgas dzirnavnieks tik laipni pārdod kārbā, neesmu aizgājusi ciemos vai izdarījusi jebko eksistenci attaisnojošu.

šķiet, ka nobeigušies arī visi mani pārsimts ārējā cietņa gigabaitu. sērīgi nopūšos