jūtos ļoti gandarīta. tiku notašķīta ar dubļiem un sūdiem (man vienīgajai bija notraipīts ģīmis, tā kā iesvētīšanu var uzskatīt par notikušu), vienu reizi man parādīja zobus, daudzas reizes neklausīja (cieņa ir jānopelna), tiku kārtīgi apmīļota. stājos pretī vislielākajām šausmām pasaulē, ko uzskatu par veiksmīgu konfrontāciju, jo histērijā nekritu redzot zarnu parazītus un pat savācu attiecīgo čupiņu. pieredzēju to, kā šausmīgi nezvēri, kas uz svešiem rej smakdami aiz dusmām, kādam ir tādi mīluļi, kā jau vislabdabīgākie kustoņi mēdz būt - čubināmi, bučojami, ķircināmi. bildējos ar rotveileri (rotveileris-mon amūr) traukos būšot arī bildes.
tātad iespaidi visnotaļ pozitīvi.

mums tur lieti noderētu liels katlas putru vārīšanai (15-20 litru tilpumā), mikrene, kur sildīt pusdienas, un daži lieki pāri vilnas zeķu, lai aizmāršīgiem cirslīšiem nav jāsaldē kājas. un avīzes milzu daudzumos.