izlasīju grāmatu 100 lieliskākās roka un popa zvaigznes. piespiedos izlasīt arī tos šķirkļus, kas pilnīgi noteikti neinteresē (nu tur ABBA, piemēram), secināju, ka man pilnīgi noteikti patīk tas, ko viņi dēvē par hārdroku (kas gan cītīgiem šī bloga lasītājiem nav nekāds pārsteigums). sarakstīju mazajā bloknotiņā veselu kaudzi izpildītāju un gabalu, kuri noteikti jāpaklausās un jūtos ar sevi pilnīgi apmierināta. tas viss klāt tam, ka par spīti migrēnas lēkmei, kas nolika vēkšpēdus, the darba sakarā esmu diezgan daudz ko izdarījusi un turvākās divas dienas plānoju iet ciemos, lai datorā sadarītu vēl vairāk

ja jums nepatīk savs vārds, iedomājieties, kā dzīvot būtu tad, ja tevi sauc Hamilkārs fon Felkerzāms, kas ir reāla vēsturiska persona un viena likuma autors par dzimtbūšanu tālajā deviņpadsmitajā gadsimtā

tā es izklaidējos, kad jātiek galā ar kādu pavisam smagu lasāmo gabalu the darba sakarā - konspektēju mīlīgus amizantus faktus

izrādās ir tāda Rastafari reliģija, kuras simboli ir zaļa, dzeltena un sarkana krāsa, kas ir kaut kādi saistītas ar Etiopiju un par ideju, ka melnādainajiem jāatgriežas āfrikā
un tie piekritēji lepojoties ar drediem un zālīti

uzskates materiāls šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=fMNieQGbI0c


es nesinu, kas tai dziesmā ir tāds, bet tur ir kaut kāda nepārprotami seksuāla enerģija apakšā
vai arī es vnk esmu mazliet nenormāla

kādēļ man neviens no jums nekad neko nebija teicis kaut vārdu par Maiku Oldfīldu?!
esmu sašutusi, ka viņu atklāju tikai tagad, jo tie Turbular Bells ir kaut kas fantastisks un tas ir jāklausās nevis bēdīgajā austiņu un tutrubas kvalitātē, bet mājās sveču gaismā ar labu vīna vai konjaka glāzi rokās uz pilnu klapi lieliskā skaņas aparatūrā