mazliet komunikācijas en_francais, divi nenopietni bildinājumi vienā nedēļā (ne no francūžiem) un es atkal reizēm jūtos apburoša. ja vien sliktie sapņi neūtu atriezušies un tik daudz trulu sadzīvisku nejaucību, viss rādītos diezgan rožainās krāsās.
es tikai gribu atcerēties, kā ir tad, kad nav nekādu rūpju, kad viss ir labi, par spīti tam, ka ir galīgi sūdīgi, es reizēm vēlos atgriezties tai mirklī, tai vietā, ka esmu ar mieru uzkāpt tam pašam grābeklim egen un egen un egen, pārstāt domāt tikuntik gājienus uz priekšu un kaut reizi atkal klusi elpot viņam blakus
tikai viņš un viņa. nekā lieka