rīt no rīta es sākšu jaunu labāku dzīvi. redzēsim, cik ilg šī apņemšanās izturēs
rīt no rīta es sākšu jaunu labāku dzīvi. redzēsim, cik ilg šī apņemšanās izturēs
šodienai piederētos paziņojums, ka es gan neatbalstu marihuānas legalizāciju. principā.
nemaz nerunājot par to, ka bioloģijā augsti skolota speciāliste sīki un smalki izstāstīja par nelabvēlīgo ietekmi uz smadzenēm. un es tomēr noticēju
man tas šlesers jau ir apnicis. vai nu tiešām pārmaiņas pēc nevarētu ievēlēt kādu citu?
un vēl man nav skaidrs, kas par viņu balso, jo lielākā daļa radu draugu paziņu par viņu ņirgājas, arī viņiem šlesers ir kā zobu sāpes. bet varbūt kāds klusi un kautrīgi tomēr ir ievilcis to krustiņu pretī Aināra vārdam. vai arī daudzi šlesera kloni (ar kuriem man nav nekādas saskares) ņem un sabalso
vispār tas ir apmēram tikpat miglains jautājums, kā tas kur palika tie nolāpītie trīs latvenergo miljoni
un vēl šodien miskastē redzēju izmestu grauzēju būri ar ēdiena trauciņiem un diviem beigtiem zvēriņiem. un palika kaut ka jocīgi, ka beigtus zvēriņus bez ceremonijām ar visu būri, pilniem barības traukiem un svaigu pakaišu sienu var vienkārši izmest miskastē
negribu es ar tādiem cilvēkiem kopā dzīvot, bet tas jau nevienam uz pieres nav rakstīts. un ne jau visi savāks zvēriņus un ies apbedīt parkā, vai ne
un vēl man steidzami vajadzīga fotogrāfija, ko piejūgt CV. vēlams ne no tām, kas misteram Bīnam pasē
man šausmīgi gribas kādu kārumu. bet man ir aukstas kājas un maz naudiņu un negribis iet, tādēļ graužu 'vienā Tiktak tkai 2 kalorijas' un mokos savā neizlēmībā
labāk, labāk. dažreiz labāk ir sēdēt miteklī, aizspiest ausis, turēt muti, aizžmiegt acis un klusi dziedāt dungādziesmiņu. citādāt atkal iznāks kā šoreiz.
nē, es tomēr izteikšos par tēmu. jebkurā citā dienā, kad negribas kasīties es visu norītu, pārdomātu, secinātu un paturētu pie sevis. kā zināms ir daži temati, kas vienmēr izraisa debates. nu tur politiskā pārliecība (vai šlesers ir labāks par šķēli vai tomēr abi netiek līdzi lembergam and so on), vai lambordžini ir labāks par poršu (vai ir viens un tas pats) sekss, reliģiskā pārliecība un citi. nu un pēdējās dēļ man dažreiz uzmācas sajūta, ka es tieku diskriminēta. es nesūdzos, viedokļu plurālisms ir normāla mūsdienīgas demokrātiskas sabiedrības pazīme, kā zināms ES cītīgi rūpējas par dažādu viedokļu saskanīgu integrāciju un mierīgu līdzāspastāvēšanu un ko tik vēl ne. bet nezin kāpēc bieži vien, pat pavisam attālās sarunu driskās pavīdot frāzei jā, es ticu, jāsākas šausmām. spāņu inkvizīcija, krusta kari, tumšie viduslaiki, kari, atombumbas un āfrikas badacietēji. it kā tas vien, mani padarītu vairāk vainīgu un atbildīgu par visu cilvēku lielajām kļūdām.
man ticība ir dziļi intīma padarīšana, es neskrienu pa ielām saukdama kam es ticu un cik ļoti un cik labs cilvēks es tādēļ esmu. man tas ir mazais klusais stūrītis, kur smelties mieru un spēku lai tiktu galā ar visu to, ar ko jātiek galā. man lielākoties pilnīgi vienalga ko un kā par mani domā cilvēki, tie labie darbi, ko es cenšos darīt izriet no iekšējas nepieciešamības nepalikt vienaldzīgai. savu labo piemēru es nekad apzināti ļaunprātīgi nevienam acīs neesmu bāzusi, cik vien iespējams esmu centusies izvairīties no pārākuma attieksmes un mācīšanām dzīvot. pēc manām domām ticībai vispār ir jābūt tam dārziņam, kurā neviens ar zābakiem nebradā. un nu lūk es arī esmu viena no tiem 'liekuļiem un neliešiem' par neliešiem es varu piekrist, es esmu daudzas sliktas lietas darījusi, jā, bet atšķirībā no tiem, kas ir tur ārā un mani varbūt uzskata par pilnīgu dulburu, es varu arī paziņot to, ka tiekšanās uz to labo (jā es piedevām esmu arī izcila naivule, bet tas nav tik aizvainojoši kā pārējais) mani padara par kapeiku labāku. nevis salīdzinot ar kādu citu, salīdzinot ar sevi pašu. un ja cerība kādu dienu kļūt par labu cilvēku ir liekulīga, tad jā - es esmu liekule. un ne tikai tādēļ. arī visu to puspatiesību dēļ, kad grūti pateikt skarbāku objektīvāku viedokli un visām citām reizēm, kad esmu kādam melojusi vai izlikusies, bet, ja reiz par citādi ticīgajiem vai neticīgajiem vai jebkuriem citiem ir runa, tad dažreiz paliek bēdīgi, ja cilvēki citiem klūp krāgā ne par ko. mani mulsina tie absolūtās patiesības izkliedzēji, tas ir apmēram tāpat, kā paziņot, ka visi melnādainie smird vai visas blondīnes ir stulbas.
jo lielai daļai skaļo kristietības kareivju nav taisnība, viņos nerunā mīlestība, viņos runā lepnība, augstprātība un (bieži vien) cinisms. kas pierāda tikai to, ka tas vien, ka pieder 'pareizajai partijai' automātiski nozīmē arī kvalitāti, vai ne.
un vēl es gribēju piebilst, ka arī starp citticīgajiem ir tikpat daudz liekuļu un neliešu. piemērs no dzīves - viens, kā kādreiz domāju draugs, stipri aizrāvies ar dažādām austrumu reliģijām, jo īpaši mandalām, no rītiem ceļas agrāk lai meditētu, skatoties uz mandalām, regulāri draugiem pārsūta saites uz Ennijas Lenoksas un citu autoru video par tēmu 'arī HIV pozitīvie ir cilvēki' un 'paraksties par brīvu Tibetu un pret citticīgo ķīniešu masveida iznīcināšanu' diezgan ciniski var atteikt cilvēkam, kam vajadzīga reāla, konkrēta palīdzība.
redziet, tādēļ vien man nav pieņemams tas vispārinājums par neliešiem un liekuļiem. jā, daļa kristiešu ir liekuļi un nelieši, bet arī liela daļa citticīgo vai agnostiķu (vai kādi nu vēl tie -ieši un -iķi var būt) tādi ir
un šis nevienam no frendlistes nav jāuztver saasināti vai saistībā ar jebkādiem saviem ierakstiem vai komentāriem, man šodien vienkārši ir grūta diena. un kā šī emuāra turētāja paturu tiesības vismaz šeit brīvi izpaust savu viedokli jebkurā jautājumā, saskaņā ar LR likumu kopumu, ES direktīvām, Cilvēktiesību deklarāciju un visiem citiem regulējošiem tiesību aktiem, nepārkāpjot likumā noteiktās tiesības attiecībā uz jebkuru citu personu, personu grupām vai citiem tiesību objektiem