šodien biju līdz riebumam lietderīga - dedzināju vakar no pagraba noravētās milzu nezāles, pupu stulmājiem plēsu nost pākstis, salasīju pilnu atvilktni ziemas āboliem, izmazgāju kaķi, iekūru krāsni, iemērcu pupas rītdienas salātiem, tūlīt iešu uz veikalu, iemērkšu drēbes, tad mazgāšu grīdu un kārtošu māju un vakarā pārgurusi iekritīšu gultā lai izlemtu, ka tādas v.d. 100 gadu nevienam nafig nav vajadzīgas, ja pirmāk māmiņai uznācis dārza darbu bums

turklāt man visu laiku šķiet, ka pa mani kaut kas rāpo. tas sākās jau tad, kad strādājām ar pupām un baidos, ka tie daudzie mūdži varētu būt kas šausmīgāks par blusām. brr

no āra pagraba noravējām visus balandu, vībotņu un dadžu lakstus. atcerējos bērnību laukos, atcerējos pagājušo ziemu, mammai pavaicāju, vai viņa nedomā, ka es esmu tirliņš un mīkstais, viņa teica, ka nē. mīkstpēdiņš nebūtu izturējis ziemu tur.
tagad esmu apmierināta. es neesmu nekāda mīkstā. mamma jau nu gan par tādām lietām nemelotu

atradu bada pankūku pannu. kāds atceras mīklu?
tad varētu sestdien izveikt, ja nu ir vēlme ierasties ciemā.
jūs taču ziniet - uz vārdadienām nevienu neaicina, visi nāk paši

oh, Lord, gimme a hint `cause I`m gettin tired

ziniet - ir citreiz tā, ka kāds cilvēks parāda kādu dziesmu. tu noklausies, tev patīk, it kā viss labi, bet neaizķeras. līdz mirklim, kad tev sagribas dzirdēt tieši to dziesmu, tu klausies, emocijas tevi uzšķērž un nelaiž vaļā un tu drillē un drillē un drillē to dziesmu un mēģini izdzīvot mirkli līdz mūžībai vai vismaz līdz mirklis nonivelējas un tu jūties parasts un nesaprasts kā jau tāds pusaudzis un dziesma vēl joprojām tevi tur un nelaiž vaļā
man tagad tā ir ar Nīla Janga Hārt of gold, jauka pārmaiņa pēc Hosē Gonzalesa, kas ar savu jutīgo iepriekšparedzamību vibrēja manī līdz pēdīgajiem nervu galiem

iespējams, ka saites uz šiem priekšnesumiem cibā jau ir figurējušas, bet es to atklāju tikai šodien. esmu sajūsmā
cik katra kustība ir mērķtiecīga, cik vienkārši un saprotami. salīdzinājumā japāņu mākslinieku grūtāk nolasīt, jo simboli un mūzika nav tik atpazīstami. ielikšu saites uz trīs stāstiem. pirmais - karš, traģisms, krievu mūzika. otrais - austrumu pasaka. trešais - japāņi un geišas

http://www.youtube.com/watch?v=sx0wAhCMvAc
http://www.youtube.com/watch?v=BleMBq_OBKY&feature=related
http://www.youtube.com/watch?v=O6IcrfQYPBE&NR=1

bet visi kopā - apmēram divdesmit piecas minūtes apbrīnas un kaifa
vēl tutrubā ir tādi video, kur glezno uz ūdens (klīstera? želatīna? glicerīna?), bet tie mani tik ļoti nesaistīja