tikko sev klēpī ielēju karstu kafiju, vismaz ir iemesls nomainīt gultas veļu un iedarbināt vešmašīnu. protesta akcijās un cv sīkumos iedziļināsimies pēc tam, kad atlikuši kafijas daļa tiks dabūta ribās
šodien pārmaiņas pēc varu gāzt kalnus, tātad miegs un zāles un pūņošanās pa gultu ir efektīva cīņa ar apslimumu un pārgurumu un slinkumu
it kā jau par to cv iespringstu nedaudz neattaisnoti, bet intuīcija saka, ka jāmeklē vēl kāds variants. un intuīcija ir spēks, reizēm neirotisks, reizēm taustāmi nepamatots, bet visas tās reizes, kad neesmu pakļāvusies man nākušas tikai par skādi. tādēļ tagad es būšu paklausīga meitene. tā lūk

mans vecais kantoris atkal meklē māāāgslenieku. diez cik ilgs laiks paies, līdz šefs būs apstrādājis visus Latvijas māāāgsleniekus datorgrafiķus un visi viņam rādīs pigu. es ceru, ka tur pastrādās arī kāds gana temperamentīgs, kas viņam kārtīgi un detalizēti pateiks ko izdarīt ar līneāli un produkcijai paredzēto taru. tīri tā - atsvaram visu labo darbinieku vārdā
man žēl, ka uzņēmums nīkuļo, jo prece laba un tomēr diezgan daudz nodarbināto, bet you get what you`re givin, you bastard
diemžēl viņš tāds nav vienīgais, lai gan, parunājot ar citām meitenēm, es saprotu, ka lv izņemt naudu no uzņēmuma kases uzrakstot kaut kādu papīreli, ko var piespraust pie wc sienas ir gandrīz tāds pats must - have kā nejēdzīgais uzcenojums un piegādātāju čakarēšana
šlāpinam diez nav kādas aneghdotes par vidējo latviešu uzņēmēju? ja vajadzētu, es varētu ieteikt prakses un novērojumu vietu iedvesmai
šodien es esmu kaut kāda riebīga. jau kopš pamošanās. oma laba, bet riebīga

un vēl man reizēm šķiet, ka cilvēki ar googles pieminēšanu kā atbildi uz jebkuru jautājumu krietni pārspīlē. google ir laba, bet nav taču nekāds datordievs un par google nav cirslīšdrošs faktors, jo ja cirslītim ir jāciršļojas, tad viņš par atradis info netiks pie skaidrības

uzskatījis šo dienu par izcili piemērotu tam, lai beizot elektriskajam radiatoram piedarītu ritenīšus cirslītis ķeras pie darba - apgāž radiatoru, izpēta konstrukciju, veikli pieskrūvē vienu ritentiņu, nopriecājas, skrūvējot nākošos domā par to, cik superīgi, ka feministiskās un jebkāda cita veida kustības ir veicinājušas tādu priekšmetu ražošanu, kuru montāžai nav nepieciešami vīrieši, skūrvē un priecājas, skrūvē un priecājas, paskatās uz savu jauko pašas saskrūvēto grāmatu plauktu, paskatās uz radiatoru, paskatās vēlreiz uz radiatoru un saprot, ka aiz lieliem priekiem vienu ritenīti piemontējis vēkšpēdus, tā ka uz grīdas noliekot tas skatītos griestos
crslītis nopūšas un ieskrūvē pareizi

dažreiz man ir žēl, ka nevar aizliegt cilvēkiem svītrot mani no viņu dzīves
ļoti

un vēl es baidos, ka man varētu uznākt oma lasīt dzeju. tā šobrīd būtu katastrofa, jo tad es nespēju koncentrēties nekam triviālam, ardievu trauki un netīrā grīda, viss ko es spēju just ir kā pa mani viļņos pārvietojas strofas* un metaforas, mani satriec dažu frāžu poētiskums un jutekliskā atbilstība, es varu sajūsmināti atkārtot pantu līdz zinu to no galvas un man bail kaut ko skricelēt pašai, jo zinu, ka nekas nevar būt tik labs un viss pašdarītais ož pēc piedeguma un pelējuma un tā nu es varu klīst pa pilsētu, domās vienu pēc otra deklamēt visus dzejoļus, ko zinu no galvas šad tad nejauši izsakot ko skaļi un izpelnoties garāmgājēju skatienus

*par strofām skatīt šeit:
http://www.liis.lv/muzika/formas/index.php?id=2

un vēl es rīt iešu palīdzēt iepirkties. trakajai tēvamāsai, bet, kad viņa nav traka, viņa ir jauka /lai gan, protams, ar dīvainībām/ un tā nu es rīt saņemšos un iešu līdz. man ir mīksta sirds, es zinu
rīt cubusā jau pēc 20 minūtēm es par to noteikti nepriecāšos