ir dažas bēdīgas mājaslapas Latijas internetā, vai ne. nu tur visādas patversmes, tās par dzīvniekiem, bet visvisvisskumjākā ir www.bernunami.lv

šīsdienas atklājums - Sarah Vaughan
džezs

ja kafija un šokolāde un pretmigrēnas tablete nelīdzēs un ziņās būs sižets par jauku jaunu sievieti, kam tramvajā braucot pārsprāga pauris, bāreņos atstājot mazu vienacainu kaķi, kas ielikts kaķukārbā un brauc pie dakteriem, tad ziniet, ka tā biju es
ja kas - visu savu mantu novēlu ģimenei ar nosacījumu, ka viņi rūpēsies par sīko un lielo, visu drīkst pārdot izsolē, līdzekļus ziedot labdarībai vai kam tādam
kaķa zāles stāv uz ledusskapja
pasakiet Harijam, ka es viņu mīlu.


UPD. tas par to Hariju ir tikai izteiciens dramatisma kāpināšanai. ziniet, kā filmās
žēl, ka es nepazīstu nevienu Hariju

es šodien laikam mazliet iemīlējos. bijām pie daktera un dakterim tik siltas acis un laba sirds un ko tad vairāk vientuļai meitenei vajag, vai ne?
un viņš par spīti tam, ka ir slikti, bija optimistisks un neatskanēja neviens no tiem briesmīgajiem vārdiem, kas aizvakar no Dmitrija mutes un, kad promejot viņš teica "Visu labu!", es atbildēju kaut ko nenoteiktu starp 'līdz pēc divām nedēļām' vai 'uz redzīti' vai jebko citu gana aptuvenu, jo viņš man uzsmaidīja un man aizsitās elpa un es nosarku un izmetos pa durvīm, jo sajūta bija tieši tāda kā kaut kad pamatskolā, kad mani pasveicināja un uzsmaidīja vidusskolas skaistākais un foršākais un stilīgākais puisis, kurš pēkšņi bija pamanījis manu eksistenci
un tad, pa ceļam uz trolejbusu kāpjot pār vilcienu sliedēm es mazliet izklaidīgi baidījos no nenākošiem vilcieniem un prātoju par likteņa ironiju, jo saģērbusies biju nejēdzīgi un ar migrēnas lakatiņu galvā un par spīti tam, ka viņam varbūt ir sieva un divi bērni un pilna māja suņu, vēderā bija parazītiskie tauriņi un es biju tik laimīga, ka nekam citam nebija nozīmes

un vēl es šodien atcerējos, kā Krievijā tā padraudzene teica, ka man absolūti trūkstot seksapīla (šķiet tas bija uz gaušanos par to, ka manī neiemīlas tie čaļi, kuros es) un lai arī viņai taisnība, jo Krievijā es darīju visu, lai to noslāpētu vai maskētu, šodein pusi dienas prātoju un nevarēju sparast - ir viņai taisnība. vai nav

vakarnakt apmēram desmit minūtes pēc tam, kad biju tīksminājusies par savu matu patīkamo garumu sāku prātot par to, ka varbūt vajag karē vai kādu citu īsu un izteiksmīgu griezumu lai paskatoties spogulī katru reizi varu nopirecāties par to, cik es skaista no vaiga
bet laikam jau tās ir tikai neremdējamās alkas pēc netveramā skaistuma un tā, kas notiek citās dzīvēs

šoruden novēliet man mīlestību - košu, mazlet kaislīgu un īstu