šīsdienas episkais feils ir neaiziešana piketēt. uzliku modinātāju, bet visu nakti nevarēju gulēt, jo jaunkundze mani modināja un glaudīja (Tu tur vēl esi?! meāu! meāu! ku forši!)
un kad sākās celšanās es biju tik salauzta, ka nevarēju, jo man kaut kur (laikam vēderā) tik drausmīgi sāpēja, ka grūti bija paelpot
un tagad nesāp gandrīz nemaz, bet pikets arī jau beidzies
Par laimīgu lai sevi sauc
Kas brauc no Bauskas nepiekauts
ir tik patīkami dažreiz pateikt to "Es taču jums teicu" vai ne
un tagad palasiet tēvēnetu - melns uz balta rakstīts, ka protestēs atkal, tikai šoreiz gudrāk - uz pārejām liks tikai pēdu, ies godīgi un pa trotuāriem un tad lai tikai šie pamēģina ko pārmest pidriķi rīktīgākie
es pilnīgi spēju iztēloties svinīgu gājienu ar plakātiem rokās
šodien redzēju sasodīti smuku un interesantu velobraucēju. diemžēl seja šķita tā kā redzēta, tad nu es sabaidījos, apcirtos uz papēža un metos prom vajadzīgajā virzienā. čalis mani apdzina un pēc pārdesmit metriem brauca tieši pretī, pa nepareizo pusi (vai arī pareizo, es biju tik aizņemta ar blenšanu sejā un atvieglojumu, ka man tikai rādījās, bet zināmu līdzību var saskatīt) un blenza sejā man. sejas izteiksmei vajadzēja būt izcili debīlai, bet viņš skatījās kā piekalts līdz pabrauca garām.
atlikušo ceļu līdz bibliotēkai es pavadīju skumjās apcerēs par to, ka mums vienalga nekas prātīgs nevarētu sanākt, lai arī es labprāt ar viņu aizietu uz pāris randiņiem [man taču vienmēr ir patikuši skaisti vīrieši], es negribētu piedzīvot mirkli, kad, pirms sapazīstināšanas bailīgi brīdinu draudzenes par zināmu līdzību ar mirušo labāko draugu
tā nu aiz uztraukuma aizmirsu labo apņemšanos nelasīt sviestainas grāmatas un paņēmu pāris lubenes nervu nomierināšanai
šodien ieraudzīju "Portugāļu mūsdienu dzejas antoloģiju" atšķīru, pārlapoju un Leons Briedis rekordātrumos tika gandrīz uz tā paša pjedestāla, uz kura Vizma B.
es esmu neārstējams cirslītis. kurš gan tic tiem mēstuļu nosaukumiem, ja ne cirslīši, varu derēt, ka uz tiem vien industrija turās, nopūšas nerāte, jo mails no Davida, kurš "Beidzot esot mani atradis" neatvērts izskatījās pārāk daudzsološs lai nelasītu
bet es jau izlasu arī visus Ilžu Kalniņu e-pastus kaut vai aiz cieņas pret bijušo klasesbiedreni, kuru sauca tieši tāpat
Loreena McKennitt
Clint Black
