pilnīga sakāve. ieradās meistars. uzminiet nu, kā viņu sauca
un es no tā vien izturējos kā diezgan aprobežota vai diezgan neirotiska būtne
uz jautājumiem atbildēju kā palīgskolas skolniece, skatījos uz viņu un prātoju par to, vai man kādreiz paveiksies sagrozīt galvu arī kādam normālam, vienkārši labam cilvēkam

upd. un tad, kad arī šis ātrums ieskrējās, es pilnīgi sajutos kā pusaudze, jo nodomāju, ka varbūt tas ir speciāli. ka raustās, lai būtu iemesls vēlreiz iegriezties
tizlā sieviete

dažreiz uz grāmatu aizmugurējajiem vākiem raksta pilnīgas muļķības un tu naivi iedomājies, ka tas, ko tūlīt lasīsi ir kaut kas vērtīgs
bet vakar, jau izlasot vienu no anotācijām, es zināju, es jutu, ka romāns 'Es viņu mīlēju' neatgriezeniski salauzīs man sirdi
tagad pārlasu Nepanesamo esības vieglumu /pirmās pēcgrāmatas sajūtas tieši tādas pašas/ un mēģinu nedarīt to pašu vēlreiz