un vēl pagājšnedēļ es lasīju dāmu romānu, kurā dziesmu nosaukumi tika tulkoti (skanēja B.B.Kinga Saviļņojums ir zudis), kas pats par sevi nebūtu nekas, bet viena no galvenajām varonēm bija melnādaina meitene, kuras balss dziedot skanēja kā Billijam Holidejam (!). labi, ka bībīkings netika tulkots kā bēbēkaralis
melnā humora top daudz?!
šodien es esmu šausmīga dienaszagle
mans lietderības koeficients iebraucis lielos mīnusos
ir cilvēki, kam es šķietu infantila. un lai. nevaru sagaidīt to brīdi, kad vienās no pirmajām stundām mācīšu bērniem dziesmiņu par rūķīti, konfektēm un mežmalu un laimīgi smiešos
šodien visu laiku kaut ko bakstos, tirinos un nodarbojos ar matu skaldīšanu un utu dīdīšanu /man nav utu, tā ir metafora/
tas nav slinkums, tas ir kaut kāds neizdarības kalngals, no kura uz dibena šļūcu lejā. varu saderēt, ka trāpīšu ar seju dubļos
mani tracina pašas neizdarība un nejēdzīgais ieradums visu atlikt līdz brīdim, kas ir pēc pēdējā
visi citi kā cilvēki, tikai es tirliņš, dienaszaglis un pēdējais sliņķis
SLINKUM LAID MANI VAĻĀ!!!
(pļe
autors iedvesmojies no iepriekšējā bildē redzamā lemura (Microcebus murinus)
