man taču nebūtu jājūtas ne nomāktai ne vainīgai(?) ja kāds vīrišķis manī ir samīlējies, ko?

ta chaleur a su trouver mon coeur*
visu laiku skan galvā. tāda ritmiska frāze, bez melodijas un es nekādi nevaru atcerēties no kuras dziesmas tas ir

* tavs siltums, sirsnība ir pratis/usi iekarot manu sirdi

sūdīgi. mani tas tomēr nomāc. un es visu laiku prātoju par to, kāpēc es un kāpēc tā
mani vienmēr tas nomāc. šis reiz būtu jāpāraug, citādāk iesīkstēšu par neglābjamu vecmeitu

tagad varētu vai nobeigties aiz tā, cik dikti gribas paklausīties Camille vai КИНО