šodien sapratu, kas ir mīlestība. nu mīlestība ir tad, kad tu nopērc puskilo zemesriekstu halvas, kaut arī vismaigākais zemesriekstu aromāts šķebina tik ļoti, ka jāiet vēdināties, saplūc dārzā sniegpulksteņus un ej dzert kumelīšu tēju un skatīties, kā halva pa tīksmīgai drusciņai pazūd no galda
un ir pilnīgi vienalga kurš ar ko guļ/neguļ un kāpēc. un neviens nevienu nevar ne piekāst ne piekrāpt. ir tikai pāri plūstošs smacējošs maigums, kas sasilda pat tad, ja krāsns nav kurināta 3 dienas, pavasara drēgnums nāk istabā un virs drēbēm jāvelk frotē peldmētelis. tāds maigums, ka sāp
mīlestība ir transcendentāla dimensija

pieteicu karu mazpilsētas bardakam. tiesa, viņš to vēl nezin, tādēļ vēl nesāk kalt plānus un taisīt bekapa variantus.

Lieldienas arī būs - uzaicināju vecmammu ciemos. programmā paredzās krāsotas olas /sarkanbrūnas. bez rotājumiem/, pasha /nekādi neizdosies izvairīties - mammai apsolīju, ka taisīšu/, karstās šokolādes dzēriens/saldējuma kokteilis (atkarībā no iedvesmas) un cūkgaļa ar žāvētām plūmēm /apsolīju sev pēc gavēņa/. ja uznāks iedvesma, programma tiks izpildīta un pat papildināta

varētu uzaicināt arī krustmāti, tad toč visur iztīrīšu, krāmus /izmantojot mā prombūtni/ izmetīšu un pat cienastu sataisīšu

jā - tātad esmu mazpilsētā, vajadzības gad. zvanīt vai sms-ot, jo augstās tehnoloģijas nav pieejamas
ja dikti gribas braukt ciemos, pirmāk pazvanīt, lai gadījumā, ja esmu nonākusi slinkuma maisa gūstā, varu fiksi savākt/ties un tēlot perfektu mājasmāti