tikai šeit nopērkot pelmeņus ar sieru var izrādīties, ka siers sastāda tikai 10% pildījuma. jā kaut kā muļķīgi laikam iedomāties, ka pelmeņi ar sieru ir BEZ GAĻAS

ir mazliet dīvaini tas, ka mīļcilvēki kļūst virtuāli. un neslikti (;

pēc Luīzes Heijas mācības /autore grāmatām Atpazīsti savu slimību un Izdziedini sevi pats, iespējams pārstāv fenšujiešu kustību/ see-no-evil + hear-no-evil + speak-no-evil var beigties tikai ar ausu, acu un kakla kaitēm un lielu LOR rēķinu. pamatīgām turklāt, jo cilvēks grib psiholoģiski norobežoties no sev nepatīkamās informācijas, sāk slimot. un ja apspiež emocijas un to, ko grib teikt vispār var pazaudēt ne vien dziedamo rīkli

tā kā man ir pilnīgi skaidrs, kāpēc man šitā skāde ir piemetusies. esmu sākusi piestrādāt pie mutes neturēšanas, bet kā no tām ausu sāpēm tikt vaļā nav ne jausmas. jo es pilnīgi noteikti zinu, ka ir lietas, ko es negribu, nu ne pa kam nevēlos dzirdēt. un saprotu jau, ka (ne)gribēšana nemaina faktus un to, ka ir neizbēgami saskarties ar konkrēto situāciju, bet NEGRIBU!

jau a priori ir skaidrs un a posteriori pierādījies, ka lielākā daļa cibiņu ir tīri jauki zeļļi. BET, ja pieķeršu kādu daram pāri savām meitenēm, tas kāds pamatīgi dabūs pa degunu!

un tas nekas, ka es varbūt kādam /visnotaļ apšaubāmā stadijā/ varu izskatīties pēc maza, trausla, mīlīgi maiga un nespēcīga sievišķa

var jau izteikties izmeklēti izsmalcināti, tikai reizēm mazliet paprastie un pat vulgārie izteicieni daudz precīzāk raksturo lietas būtību

cirslītim cirslīša kompis. jeb tad, kad izļurkājusies tumbiņu vada ievietošanai domātā atvere pat tā, ka piestutētā kosmētiskās eļļas pudelīte nepalīdz dabūt skaņu no kaut vienas no tumbām, vadiņš jāiesprauž aizmugurējā atverē un priekšējā tik vien kā jāievieto austiņu vads. atbalstīts ar jau iepriekšminēto pudelīti, protams