gan niknumu, gan vājumu, gan sajūtu zemīt-atveries-es-taču-esmu-tik-resna veiksmīgi likvidē viena maza lielo frī paciņa un svaigs čebureks
viva la junk-food!
stc ChikoChiken čebureki ir vēl gardāki nekā Rumbulā, turklāt gaļa nekad nav pusjēla
tāpat kā bibliotēkas darbalaiks, labie nodomi ko izdarīt Lielā Darba sakarā iztek pa minūtei, īpaši ja gribas pacibot, bet aiz muguras apsēdušais rektors stāsta par kornēlijas apškrūmas epitāfijām /viņa, stc, ir rekordiste/ un nolasa šausmīgi smieklīgu raiņa dzejoļa pirmo rindiņu. smieklīgi jau tāpēc, ka maza bērna /neatceros kādi rožainie?/ pirkstiņi kā no /...?/ izdrāzti
lūk tev valodas attīstība! neba nu visi, kas par to ķiķina ir samaitāti
vakar prātā ienāca /paradoksāli patiess?/ apgalvojums - es nejūtos pārāk diskriminēta /ja neskaita to reizi ar boileri vai tamlīdzīgus niekus/ un lielākā daļa feministu vispār man šķiet histēriski, apnicīgi, atv. par izteicienu, nedabūjuši sievišķi, kas tā vietā lai kko reāli mainītu to vien dara kā ņerkst /šis laikam ir vīrišķīgi stereotipizēts viedoklis/
nu tātad - varbūt es nejūtos diskriminēta, tādēļ, ka esmu barga seksiste /kas ir diezgan lielā mērā patiess apgalvojums/
pēc šī tīri vai prasās uzcept ierakstu 'vīrieti! vai es tevi diskriminēju?'
nevis histēriskā, bet jautājošā intonācijā
http://klab.lv/community/arii_cirsliiti
jo es arī miegā runāju un uz zvaniem atbildu un visu sarunāju nepamozdamās
paarcentiiba nogalina praatu!
