es laikam nevaru skatīties filmas viena. visu laiku gribas kādam iebakstīt, teikt - redz, tur, skaties! forši, ne?! kaunīgi birdināt asaras, pieglausties nemierīgākos brīžos, piespiesties pie sāna, kad paliek pavisam bailīgi, aizžmiegt acis un likt stāstīt kas tur tagad notiek. beigās par hapīendu slieneini līksmoties un teikt Kvii
un tad ietējot.
mans mīļākais veikals - superneto. divi fantadromi par viena cenu. katrs laikam nepilnu latiņu. atnācu mājās, saskumu ka nav latviski - EST, ENG, LIT, RUS, bet mamma saka ka tur taču nerunā. tā ir tiesa - nerunā gan
malku skaldot grūti ticēt emancipācijai un sieviešu vienlīdzībai
šķiet, esmu atradusi ideālu līdzekli stresa aizgaiņāšanai - malkas ciršana. jo lielāka dusma, jo labāk sanāk, vieglāk šķeļas arī cieti un palieli bluķēni. dabai draudzīgi, ekonomiski izdevīgi, veselību uzlabojoši /par spīti tam, ka rītrītā būšu invalīdos/
jā, tas varētu kļūt par manu jaunāko hobiju. beidzot arī man tāds būtu
