izrādās arī sevis žēlošanai ir ideāli piemērotas dienas.
izrādās, ka pat tādas pāriet

sagrābt pilnu azoti jauku cilvēku, iekraut bagažniekā pāris guļammaisu un telšu, piepirkt pilnu bāku degvielas, pilnu salonu eiropas karšu un doties, kur deguns rāda. ar labu muzonu, diviem lāčumaizes milzu kukuļiem bagāžnieka apakšējajā labajā stūrī, pārdesmit tušonkas bundžiņām un milzīgu ābolu grozu
gribās. ļoti ļoti

ko nu par mani, ja visas ziņas pilnas ar to, ka 'Savvaļas zilonis ielaužas Indijas cirkā un aizbēg ar cirka ziloņmāti'
romanķika

mēs runājam pārāk daudz un pārāk skarbi

satikt ideālo, saprast, ka tāds ir, pazaudēt runas dāvanas, domāt kā būtu, ja būtu, satikt atkal ar sievieti pie sāniem. ne īpaši glītu, bet harmōnisku un acīm redzami foršu, atpazīt un tikt atpazītai, cerēt uz kādu smaidu, krist izmisumā, nosolīties sev, ka vairs nekad nekad, sapnī pieskarties senam ideālam, skaitīt vasarā bijušās laimīgās dienas. saskaitīt mazu skaitli un saskumt, sakliegt pārāk skaļi un pārāk skarbi, runāt ar nedzirdīgo, rādīt neredzošajam bildi par laimi. slīkt liekvārdībā, ciest no profesionālā kretīnisma, uziet gaisā pie "Īslande", prātot par maskvu, landanu un sanktpiķerburgu, rakties mitrā grantī un sveša kompja atmiņā, truli blenzt holivudas grāvējā, sevi locīt un lauzt. ja nu sanāk kas labāks
nesanāca

es tiešām gribētu klausīties un dzirdēt, bet ir grūti. ja akā pārāk daudz ūdens - plūst pāri

grūti būt cilvēkam pierobežas zōnā apzinoties, ka robeža ir trausla.

reizēm jūtos kā tas briļļainais džeks no Magnolijas. nu tas, kurš pie bāra letes izkliedza savu nerealizēto mīlestību

"No" is the saddest experience you'll ever know
Yes, it's the saddest experience you'll ever know
Because one is the loneliest number that you'll ever do
One is the loneliest number that you'll ever know

nākošreiz, kad es atkal čīkstēšu šo un to un žēlošos, ka nekas nav labi - tikai atgādiniet visus tos m... ar ko esmu tikusi galā un tos, ar kuriem iemācījusies sadzīvot.
un vēl lūdzu - malziet biežāk uzsitiet pa plecu. labi?