klausos igo ōdu meitenei kafejnīcā un ar augošām raizēm domāju par sestdienu. par kleitu, kuras nav, par to ārprātu, par kuru būs pārvērtušies mani rūpīgi mazgātie, ķemmētie un fēnotie mati. par dāvanu, kuru diez vai pratīšu sakarīgi iesaiņot. par to, kā tikšu uz turieni, par to, kā ļaunās radu tantu mēles mani aprunās. par to, lai ar savām apšaubāmajām manierēm nedarītu kaunu mammai
vienvārdsakot vēlos kaut būtu samelojusi par to, kā man un ko es, un drīkstētu ierasties ar "boifrendu" un cīnos ar vēlmi zvanīt un nejauši apvaicāties vai gad. kāds netiek lai pēcāk apzvanītu visus iesp. kandidātus un aplauztos.
zinu, ka ir stulbi šitā ņemties un tomēr.

kāju pēdās arī ir mīlestība

dīvaina sakritība - sarakste traukos krītas tieši proporcionāli tam, kā pieaug abpusēji lasīto čukstu skaits cibā

ja attieksmi pret katru puslīdz pazīstamāku cilvēku varētu raksturot ar skaņdarbu, kāds konkrēts ļautiņš būtu iestrēdzis kaut kur starp Nirvānas Rape me/Lingas Atdodies man un kaut ko tik neizsakāmi pozitīvu un vienlaicīgi niansētu kā saulespuķi. kā Koldpleja Dzeltens, Dālderu aizkari, lirnard skirnard mīļmājas Alabamā, a.kūpera bīvizjū, brāļu kautkādu aci debesīs, Stinga zelta rudziem, bovija mīlētājiem, olgas svētku dienu, kravica piederēšanu tev, mīlestību gaisā un vēl pāris smukdziesmām