varbūt tie 'dumjie un kaitinošie sievišķi' nemaz nav ne tik dumji, ne kaitinoši. varbūt steigā rakstītie darbi nemaz nav tik labi. bet varbūt es vienkārši neesmu laimīga. esmu aizmirsusi kā tas ir būt laimīgai, būt priecīgai un to vairs neprotu
un varbūt, ka tur vairs nekas nav darāms

un varbūt, ka es pārliecīgi bāžos svešās dzīvēs, censdamās tās nokārtot. un varbūt man vajadzētu ko pasākt ar savējo. un varbūt tiešām nebūs nekāds deus-ex-machina kas visu skaisti saliks pa plauktiņiem. un varbūt tiešām nekāds princis uz nekāda balta zirga, par baltu mersi nemaz nerunājot neaizraus aiz trejdeviņām jūrām piknikā, visus mēslus atstājot šeit
jā. varbūt tiešām nebūs un man beidzot vajadzētu sākt ko vairāk par skaļu runāšanu un lielu domāšanu

barōnielas čikočikenā strādā meitene ar tik siltām acīm. tādām dzīvām. biju ieklīdusi un par puspēdējo naudu pirku burgeru. man šķiet, ka tik garšīgu burgeri pat usā nebiju ēdusi. tas bija mans pirmais veģetārais. un es zinu, ka 'nāciet vēlreiz' nav tikai nodrāzta frāze. jo es nākšu
man likās, ka viņa mazliet pēc cibiņa izskatās

mana Rīga - kautrīga, ievām piesegusies. drīz slēpsies aiz kastaņu svecēm

ļoti trūkst uzsitiena uz pleca. kādu nedēļu. varbūt divas