olas sanākušas krikumainas, pat tīri brūnas par godu tam vienīgajam sīpolam, kurš tika izģērbts līdz pēdējam. sīpolzupa gan nebij nekāda sarkanā, toties olas aizmāršības dēļ tika vārītas 40 minūtes.
mazgāju veļu, mēģinu saņemties gaļas veltnīšiem. pashu gan laikam netaisīšu - it kā man vienai tos svētkus vajadzētu! it kā es te nezinkāpēc būtu sadomājusies, ka man vajag berzt un pucēt un krāsot tās sasodītās olas un ņemties kā pilnīgai stulbenei, un svinēt oliņsvētkus vai kristus augšāmcelšanos vai vēl nez ko mistisku
kā lai te nenolaižas rokas!

ja lieldienas būtu kā dzimumdienas un piepildītos kaut ar tikai viena vēlēšanās, šobrīd ļoti skaidri zinu, par kuru es balsotu.

kad man būs mašīna, vienu no pirmajiem apļiem īpašnieces statusā pavadīs līdz sāpēm skaļš ocean billy get out of of my dreams/get into my car

nu kāpēc šokolāde ar visādiem augu taukiem un saldinātājiem jāmaitā? graužu šokolādes zaķi un pukojos

15. trollejbusā braukā džeks ādas jakā, melniem matiem, kas astītē saņemti glāsta tetovējumu, kas sākas mazliet aiz auss un pazūd zem tēkrekla. vismaz senāk braukāja. kad domāju par pagājušo pavasari un dzīvi kojās, kaut kā visdzīvāk atceros tieši vēja šalkoņu tikko sprāgušu liepu pumpuros, pavasara saules sveicienu uz deguna pirmā vasarraibuma, mitras zemes smaržu un vēlmi ar pašu mēles galiņu tikko manāmi pieskarties smalkajai kontūrai. vajadzētu garšot pēc Hersheys šokolādes sīrupa