atkal murgoju. bet bij ar priekšstāstu. atceros vien to, kā kaut kas skaists bij jāizbeidz, es cibā iepostoju punktiņu un tik sirsnīgi apraudājos ka vai
pamodos no tik debešķīgi skaistām skumjām. tik dzidrām un griezīgām

atliek mājās esot kompi noignorēt trīs dienas lai šis visus vinampa failus pārtaisītu uz media pleijeriem

tagad sapratu ko man tas baltais-netīrais atgādināja. aspirins jūzerpikču.

dažreiz pārlasu vecos ierakstus tādēļ vien, lai uzdurtos dziesmām, kas prasās būt dzirdamas
bet vispār man ir drausmīga muzikālā gaume. ne-gaume. kaut gan ne tikai muzikālā. šķiet vienīgā joma, kur esmu saprātīga, sakarīga un ar pamatotām prasībām ir mīļcilvēku izvēle. kaut gan par šo ar varētu strīdēties