man tik ļoti gribas būt tur un darīt to

pēc šīs nedēļas pieredzes secinu, ka ceturtdienas tomēr nevar pasludināt par starptausiskajām vai vismaz nacionālajām poda un visa cita beršanas dienām. kaut gan izņēmumi apstiprinot likumsakarības

tagad es zinu, kas ir tas baisais kas mitinās pagrabšķūnītī pie malkas. pirmajā reizē, kad biju tur aizgājusi no bailēm biju pavisam stīva. nu tā kā murgā, kad zini, ka kusties un tomēr to nejūti.. jo uz mani skatījās KĀDS, kas sēdēja klusi kā pelīte ka i elpu nedzirdēja un tomēr es jutu, ka tas kāds tur ir, skatās man virsū un ... nu tas bija briesmīgi. un nekādi neprovocējās uz atklātību, kaut gan es ar lukturīti strauji spīdinājos un grabināju malku
nākošajā reizē izrādījās, ka tas kāds ir kaķis. jeb divi, ja gribam būt pavisam precīzi. viens melns un histēriski bailīgs un otrs trīskrāsains ar melnu blususiksniņu ap kaklu.
noķiķinājos, ka kaķiem ar problēmas ar klusu un netraucētu vietiņu atrašanu. pavasaris. meņģēties tak gribas
nākošajā reizē melnais bij izgājis un vietu pieskatīt uzticējis netīram baltajam. tas bija drīzāk kautrīgs ne bailīgs. kis-kis atpazina, bet turējās drošā attālumā. apglumējušus cīsiņus sagriezu smalkāk un aiznesu apēšanai. sākumā, protams, tas tika uztverts kā teroristisks slepkavības mēģinājums, vēlāk, aizdomīgi turot mani redzeselokā viss tomēr tika apēsts dīvainas rūkoņas pavadībā. tā arī nesapratu - draudi vai ierūsējis pateicīgs MRR
un tagad nesaprotu, ko darīt. redz, es vislaik domāju, kurš ir vairāk tiesīgs attiecībā uz pagrabšķūni. jo nu labi, man ir divas kājas un cilvēktiesības, bet ne jau es tur visu laiku uzturos. kurš te ir boss?
nē nu skaidrs, ka kaķīšiem vajag kur dzīvot un viņi tur to drīkst darīt - man iebildumu nav, bet mani tiešām biedē doma, ka baltais netīrais varētu pamanīt to, cik es jauka un atsaucīga un visādi citādi burvīga būtne un iekārot mani par savu sievieti (manuprāt saimniece nav adekvāts termins un kundze skan kaut kā vecišķi). jo tīri teorētiski vietiņa būtu i fiziski i sirsniņā atrastos, bet!!!
čupakabru vienreiz jau dabūju, piebeigusi vēl neesmu un tiešām! man tā vien trūkst kā vēl kāda aiz kura kakas vākt un kuram paiku pirkt un pazodi čubināt..
un kā tad tā - vienu ņem siltumā un otru nē. nesmuki kaut kā. un barot būtu neprāts - tā jau rodas tantiņas, kuras visi kaimiņi ienīst un kaķu kolonijas, kuras dzīvo pagrabos un diendienā liek domāt par pasaules netaisnību.
un es taču sevi pazīstu! ja kaķis būs slims, kurš viņu stieps pie vetiem? ja izrādīsies kaķmammīte uz grūtām kājām, kurš to visu uzņemsies?
lāpītāja es tomēr esmu. un laikam nemaz negribu laboties

vienas nakts meitene un nedēļas nogales princese