17. Februāris 2007 (11:25)
a ko man tagad?
vēl mazliet un es tiešām visus sūtīšu pupās. nu cik var?!
17. Februāris 2007 (11:29)
mēs esam neiedomājami izlaidušies
17. Februāris 2007 (12:02)
ar visu to, ka viņš mūsu attiecībās sevi ir definējis kā vadošo pusi, to, kurš visžēlīgi un mazliet augstprātīgi man ļauj sevi mīlēt, čubināt, glaudīt un apbrīnot - tomēr līdz zināmai robežai; kaķis vakar atnāca pēc pirmā klusā "Piču!", pastiepa čubināšanai zodu un ātri vien apvēlās vēkšpēdus vēdera glaudīšanai.
redz ko panāk nedēļas prombūtne!
17. Februāris 2007 (17:15)
sapratu kas tieši man nepatīk tajos solārijā pārgrillētajos smukģīmīšos. ne jau dzeltenīgās nokrāsas vai kūpinātās servelādes sejaskrāsa. nē. ļoti bieži seja un kakls izskatās nevis iedeguši, bet netīri. nu apmēram tā kā Estrelitai
/nekā personiska - dažām izskatās patiešām skaisti
17. Februāris 2007 (17:18)
kas bija sen, iespējams vairs nav taisnība
